Atkritumu, tai skaitā papīra, šķirošana ir aktuāls jautājums jau vairāku gadu desmitu, pat simtu garumā dažādās pasaules malās. Piemēram, ASV kopš 1690. gada šķiro papīru. Papīrs ne vienmēr tika ražots no kokiem, patiesībā - pirmos papīrus ražoja no lupatām un lina. Papīra pārstrādes centri tika izveidoti, lai vecās grāmatas pārstrādātu par jaunām, cenšoties radīt vairāk papīra, tādējādi apmierinot sabiedrības pieprasījumu pēc jaunām grāmatām. Tikai 20. gadsimta beigās cilvēki lielāku uzmanību sāka pievērst papīra šķirošanai un otrreizējai tā pārstrādei, lai saudzētu vidi. 1993. gads bija pirmais, kad pārstrādātā papīra apjoms bija lielāks nekā atkritumos nonākušais.
Uzzinot vairāk par papīra otrreizējo pārstrādes nozīmi un to darot, Jūs varat palīdzēt uzturēt apkārtējo vidi daudz zaļāku. Bieži vien ikdienas steigā mēs nepamanām, kādu papīru izmantojam mājās, darbā, mācību iestādēs, un cik būtiski to ir šķirot no pārējiem atkritumiem un nodot otrreizējai pārstrādei. Zemāk ir apkopoti interesanti fakti, kā arī vienkārši ieteikumi, ko ņemt vērā šķirojot papīru, lai ik dienu kļūtu draudzīgākiem pret apkārtējo dabu.
Kāpēc papīrs ir jāšķiro?
Saskaņā ar pēdējo gadu ASV veiktajiem pētījumiem, vidusmēra biroja darbinieki patērē apmēram 500 gramus papīra uz katru darbinieku, no kura 77%, kas tiek izšķērdēts, var tikt otrreizēji pārstrādāts. Lielākā daļa no šī papīra ir augstas kvalitātes. Lai izgatavotu jaunu papīru no "vecā" tiek izmantots no 30 līdz 50% mazāk enerģijas nekā no jauna ražojot papīru, cērtot kokus. 40% no atkritumiem, kas tiek uzglabāts atkritumu poligonos, ir papīrs. Samazinot tā daudzumus, mēs spēsim "pagarināt" dzīvi poligoniem. Papīru ražo no celulozes pulpas (masas), kurai pievieno pigmentus un pildvielas. Izejmateriāls celulozei ir koksne. Lai saražotu 1 tonnu celulozes masas, nepieciešamas 3,5 tonnas koksnes, savukārt viena tonna makulatūras pasargā no nociršanas vidēji sešus kokus. Atkārtoti pārstrādājot papīru, ietaupām koksni. Ietaupām arī enerģiju, jo, lai saražotu vienu tonnu pirmreizējā papīra, vajag 30 900 MJ enerģijas, kamēr tādam pašam daudzumam papīra, kurš iegūts no makulatūras, vajag tikai 18 100 MJ.
Ko gatavo no otrreizēji pārstrādāta papīra?
Otrreizēji pārstrādāto papīru un kartonu izmanto gan iepakojuma, gan citu papīra izstrādājumu ražošanai, piemēram, olu kastēm, laikrakstiem, dāvanu un spēļu kastēm, dzīvnieku guļamvietām, dāvanu saiņošanas papīram, salvetēm, izolācijas un iepakojumu materiāliem. Biroja papīru pārstrādā, ražojot jaunus papīra dvieļus, salvetes un tualetes papīru. Savukārt gofrētais kartons "pārvēršas" par jaunām kartona kastēm.
Ko drīkst un ko nedrīkst otrreizēji pārstrādāt?
Šīs kartona un papīra lietas var šķirot un otrreizēji pārstrādāt: balto papīru, krāsaino papīru, baltas un krāsainas aploksnes, bukletus, rokasgrāmatas, apsveikuma kartītes, grāmatas mīkstajos vākos, līmlapiņas, žurnālus, laikrakstus, informatīvos plakātus un skrejlapas.
Savukārt šos izstrādājumus nevar pārstrādāt: picas kastes (ja vien uz tām nav speciāla atzīme, kas apliecina, ka kaste izgatavota no gofrētā kartona un tā ir "eko draudzīga"), kafijas krūzes, konfekšu papīrus, papīra kabatlakatiņus, salvetes, papīra dvieļus, kopējamo papīru, brūnās aploksnes u.c.
Jāatceras, ka atkritumos nonākušais papīrs un kartons nav viendabīgs, tādēļ pirms atkārtotas pārstrādes atkritumu apsaimniekotājs tos sašķiro pa veidiem. Gan iedzīvotājiem, gan atkritumu apsaimniekotājiem liela uzmanība jāpievērš tam, lai papīrs nebūtu piesārņots ar pārtikas produktu paliekām, metāla un koka piejaukumiem, aizsargpārklājumu (vaska, polimēra) u.c., jo tad papīrs pārstrādei kļūst nederīgs.
SIA "Pilsētvides serviss"